PAR VESELĪBU

Vēzis nav sods, tā ir iespēja paskatīties uz savu dzīvi no malas...

(Materiāls sagatavots pēc ārstes, antroposofes Gitas Ganģes stāstījuma žurnāla „Patiesā Dzīve”speciālizlaidums”Veselība un skaistums”)
Kas notiek organisma, kad cilvēks saslimst ar vēzi?

Katrai veselai šūnai ir noteikts dzīves ilgums, programma, pēc kuras izpildes tā mirst, savukārt vēža šūna pēkšņi zaudē nomiršanas, pašiznīcināšanās spēju, tā kļūst nemirstīga un dara, ko grib.

Vai saprotat, ko tas nozīmē? Kāda cilvēka daļa beidzot nolemj darīt, ko grib.
Jau kopš bērnības vecāki un sabiedrība mūs programmē: tev labi jāmācās, lai turpinātu mācības augstskolā, jāiegūst diploms, lai atrastu labu darbu, bet labs ir tad, kad tu vari daudz nopelnīt un taisīt karjeru.Tev jābūt labam statusam, atalgojumam, lai varētu atļauties visu, ko vēlies, bet jāvēlas noteikti māja, mašīna....Kopš bērnības mums tiek iepotēts, ka svarīgs ir nevis cilvēks, bet manta vai kāda cita vērtība, ko var izmantot savtīgās interesēs – skaistums, jaunība, vara, spējas,ko var labi iepakot un pārdot. Tā dzīvojot cilvēki nespēj apzināties savas patiesas vēlmes, jo ik uz soļa apspiež savus sapņus. Cilvēkam netiek pateikta viena pašsaprotama patiesība - vienīgais, ko cilvēks par sevi zina pilnīgi un noteikti, ir tas, ka viņš ir mirstīgs. 
Tomēr tas tiek uzskatīts par maznozīmīgu faktu, lai gan patiesībā tas ir ļoti svarīgs process.
Būtībā visa dzīve ir jāveltī  tam, lai pareizi nomirtu, lai aizietu uz to pasauli nevis ar māju un mašīnu uz kamiešiem, ko tur nevajadzēs, bet gan ar tīru, attīstītu dvēseli.

Un ko nozīmē tīra dvēsele? Tā ir tāda, kurā ir miers. Kas ir gandarīta.
Tomēr mēs pieņemam ārpasaules noteikumus un atsakāmies no sevis, domājot, ka tā ir pareizi. Tad nāk slimība un parāda, ka nemirstība, kurai jābūt dvēseliskai, uz ārpusi vērstai, paliek ķermenī – iekšpusē.
Tā vēzis satur sevī  labo domāšanu, kas būtu jāatdod pasaulei. Jālaiž laukā no sevis. Atļaujot izpaust to, ko patiesībā cilvēks vēlas.

Slimības gadījuma tas(neizpaustais) paliek organisma iekšienē, tātad labais atrodas ne savā vietā.

Ja jūs apzināties,
cik svarīgi ir būt veselam, 
tad nopirkt „Baobab Life”  jūs var pirmajā mazumtirdzniecības interneta veikalā: ŠEIT

Kā kaut kas tik šausmīgs var būt labs?

Pasaulē nav simtprocentīgi laba vai simtprocentīgi slikta- viss ir radīts, lai darbotos līdzsvarā. Problēma rodas, ja kaut kas neatrodas sava vieta.Piemēram, ja uguns ir kamīnā, mēs pie tā sildāmies, tā dāvā prieku, bet, kad uguns iziet no savs vietas, izceļas ugunsgrēks un mēs to pašu uguni, ko nesen cildinājām, dēvējam par nelaimi.

Jā,fiziskais ķermenis ir jāmīl un jalolo, pret savu ķermeni mums ir jāizturas kā egoistiem – jāiet laikus gulēt, laikā jāēd, jādzīvo veselīgi. Savas miesas, sava tempļa, kurā dzīvo dievišķā dzirksts, labā jādara viss, lai būtu iespējā attīstīties garīgi. Arī pret ārpasauli cilvēks nedrīkst noslēgties, ir jāsatiekas ar cilvēkiem, jādibina attiecības, jāpieņem citu domas un brīvi jamainās viedokļiem, jo tikai attiecībās ar citiem cilvēkiem attīstās cilvēks un cilvēcīgums.
Cilvēkam ir stabili jāstāv uz zemes un jālūkojas debesīs. 
Vienmēr jāatceras, ka nemirstīga ir dvēsele, nevis ķermenis.
Bet ko dara cilvēks?

Mēģina padarīt nemirstīgu savu fizisko ķermeni. Līdz ar to mainās visa mikro un makro kosmiskā informācijas apmaiņa, jo ievērojam nevis cilvēcības, bet materiālisma likumus. Mums šķiet, ka viss ir sarežģīti, bet patiesībā viss ir vienkārši.


Kas veicina saslimšanu ar vezi?

Slimība var rasties, ja cilvēks nezina, ko dara šajā pasaulē, un dzīvi uztver, kā pienākumu, kas jāpilda līdz nāvei. Tas ir iztapīgs darbinieks, dzīvesbiedrs, bērns, cilvēks, kurš izturas kā upuris un baidās no kritikas un no tā, ka kāds par viņu kaut ko sliktu pateiks vai nodomās. Cilvēks, kurš pats savā dzīvā neko nenosaka, vienīgi pielāgojas apstākļiem, gluži,kā robots. Viņš var dusmoties. Un tomēr neko nedarīt, lai mainītu savu dzīvi.


Vel viena mūsdienu problēma ir pārāk liela pienākuma apzina – viss jāpagūst, viss jāizdara. Ir jāskrien uz darbu, jākontrolē bērni, jāaprūpē vīrs, vecāki, mājdzīvnieki. Tā nu visu mūžu pavada kā vāveres ritenī, jādara  stāvoklī, kas ir cieši saistīta ar ieelpu.


Ko cilvēks dara, kad gatavojas kaut ko paveikt?

Atloka piedurknes un ievelk elpu.

Esiet pamanījuši -  kad ļoti koncentrējamies, mēs aizturam elpu. Cilvēks sasprindzinās – ieelpo un dara, nereti aizmirstot, ka vajadzētu arī izelpot. Tas nozīmē – viņš aizmirst atslābināties. Izelpa nozīme kaut kā brīvē palaišanu, atļaušanu, iepriecināšanu, apmīļošanu, sabužināšanu, sevis sasildīšanu, kaut ko sirdij patīkamu izdarīšanu, nevis pienākumam.

Kad ilgtermiņā ir tikai ieelpa un izelpas nav, pat ja tas tiek darīts ar viscēlākajiem nodomiem, astrālais ķermenis salīp ar ēterisko ķermeni,un tajā vietā fiziskais ķermenis – miesa – paliek bez dzīvības, bez ētera.

Jāsaprot, ka slimība katram ir individuāla, jo tā tiek sūtīta, kad cilvēks dzīvē ar kaut ko nav ticis galā.

Un vēzis nav nolemtība.
Vēzis nenozīmē,ka jāpadodas. 
To ir iespējams apturēt un mainīt!
Viss ir iespējams, ja cilvēks ņem dzīvi savās rokās.
Svarīgi,lai cilvēks pievēršas savai nevis citu dzīvei. Katram ir iespēja ielūkoties, ieklausīties sevī un mainīties.Tas ir tāpat, ka ar smaidu. Tikko tu pasmaidi, arī  pretimnācējs tev smaida pretim.  Cilvēki runā, ka pie mums visi ir īgni, sabozušies, ierāvušies sevī, bet sāksim ar sevi - pasmaidīsim!
Sāpes un slimības atkapājas, kas sirds sak gavilēt! 


Sāc jau šodien, un mīl sevi, tieši tāpēc ienāc ŠEIT un uzzini, ko vairāk, par šobrīd viens no vispilnvērtīgākajiem un sabalansētākajiem funkcionālas pārtikas produktiem ir  




******************************
Meklējam vainīgo!


Organisma vielmaiņas procesu varētu tēlaini salīdzināt ar rūpnīcas darbību, kura nepārtraukti notiek miljoniem bioķīmisku reakciju.Ražošanai nepieciešamajām izejviela pastāvīgi  jābūt pietiekamā daudzumā.Ja rodas kādas izejvielas trūkums,ražošana tiek pārkārtota uz mazāk efektīvu, tiek tērētas citas izejvielas, papildus nepieciešama enerģija, lai galarezultāts būtu nemainīgs. Cilvēka organisma ir tāpat. 
Apstākļos,kad kādas uzturvielas nepietiek – nepietiekami uzņemot ar uzturu, vai paaugstināta patēriņa laikā (jebkura slimība,zaļu lietošana,fiziska slodze,stress,vides faktori, paaugstina mikroelementu patēriņu),vielmaiņa tiek pakārtota.Ieilgstot uzturvielu nepietiekamībai, organismā pārāk lielā daudzumā uzkrājas brīvie radikāļi, padziļinās dažādu organisma šūnu bojājumi.Gandrīz visu slimību, tostarp vairāku mentālo, pamatcēlonis ir nepareiza vielmaiņa.



****************************
Veselība šūnu līmenī.

Kādreiz un tagad.


Daudz  gribētu teikt, ka ēd veselīgi un sabalansēti.Tomēr mēģiniet sev godīgi atbildēt uz vairākiem jautājumiem.
Vai lietojat piecas porcijas augļu un dārzeņu dienā? 
Vai lietoju zivis ne mazāk kā trīs reizes nedēļā?
Vai lietoju gaļu ne vairāk ka divas reizes nedēļā, turklāt ne vairāk kā plaukstas lieluma gabaliņu un vārītu?
Ja atbildes ir „NĒ”, tad varat būt droši,ka uzturs ir nepietiekams.
Neder arī argumenti::
"Mūsu senči tā ēda un dzīvoja...”
Kāpēc uzturvielu nepietiekamība ir tik aktuāla pēdējos gadu desmitos?Tāpēc,ka lietojam pārtiku, kuras ražotāju un tirgotāju galvenā problēma ir iespējami ilgāk pārtikas produktus saglabāt svaigus un skaistus.Faktiski tikai pēdējās divas paaudzes uzturā lieto ķīmiski apstrādātus augļus un dārzeņus, gaļu, kas satur hormonus, antibiotikas, mēs lietojam ģenētiski modificētus produktus.Tās ir vielas,kas cilvēka organisma ir svešas un nevajadzīgas, un to pārstrādei un izvadīšanai organisms tērē sev nepieciešamās mikro uzturvielu rezerves(vitamīnus,mikroelementus utt). Turklāt garajā ceļā no dobes līdz galdam uzturvielas tiek zaudētas. Dārzeņi vairs nesatur tik daudz vitamīnu un mikroelementu, cik pirms 50-100 gadiem. Ir pierādīts, ka visu pārtikas produktu uzturvērtīgums pēdējos 50 gados samazinājies par 30-75%. 
Vēl viens pēdējās paaudzes jaunums – farmakoloģisko zāļu lietošana,
Zāļu iesaistīšana vielmaiņā un to izvadīšana tiek veikta, tērējot organismam nepieciešamo mikroelementu un vitamīnu krājums.Tādējādi vēl vairāk tiek izmainītas normālas vielmaiņas bioķīmiskās norises(padziļinās uzturvielu deficīts)

******************************
Septiņi mūsu organisma piesārņošanās etapi.
No galvas sāpēm līdz onkoloģijai

Cilvēka organisma piesārņošanās procesu var iedalīt  7-os etapos, kuru laikā tiek iegūtas daudzas slimības.

Pirmais etaps NOGURUMS – cilvēka organisma  uzkrājas toksīni un šūna nogurst cīnīties ar kaitīgām vielām,kas nonāk organismā un cilvēks sajūt vispārēju nogurumu.

Otrs etaps GALVAS SĀPES– toksīni un šlakvielas uzkrājas nervu sistēmā, un caur asinīm nonāk galvas smadzenēs.

Trešais etaps – Parādās dažādas ALERĢISKAS REAKCIJAS. Notiek intensīva nevajadzīgo vielu uzkrāšanās organismā, nierēs un aknās. Dabiski, ka šo orgānu reakcija ir atbrīvoties no toksīniem.. Ieslēdzās organisma aizsardzības sistēma un kā sekas var būt visas iespējamās alerģiskās reakcijas, piemēram: alerģija uz putekļiem, ziedputekšņiem, mājdzīvniekiem, spalvām, ziediem, medu, zālēm. Kā tikko intoksikācija pārsniedz pieļaujamo normu, cilvēkam parādās klepus,izdalās gļotas, krēpes. Ja cilvēks neko nedara, viņam kā sekas veidojās astma,psoriāze,ekzēmas,cukura diabēts.Sievietēm sākās komplikācijās ginekoloģijā,vīriešiem uroloģijā. Bērniem  ir novērojama urīna nesaturēšana naktīs.

Ceturtais etapscilvēks dzīvo ar augstāk minētajām SLIMĪBĀM un praktiski neko nemaina savā dzīvē: uzturā, fiziskajās aktivitātēs, vitamīnu lietošanā. Toksīni turpina vairoties organismā un parādās jau nopietnas sekas, kas saistītas ar tādām slimībām kā cistīts, fibromiomas, mastopātija, papilomas, adenomas, trombofeblīti, kā arī dažādi audzēji un arī izmaiņas taukaudos.

Piektais etapsToksīni nonāk skrimšļos un saistaudos (cilvēks sastāv no saistaudiem un skrimšļiem) un šeit sākas neizārstējamas un hroniskas problēmas( kam ir tendence saasināties) Tas ir reimatisms, poliartrīts,artroze, palielinās urīnskābes līmenis organisma, kas uzkrājas locītavās un muskuļos.

Sestais etaps –  APTAUKOŠANĀS, sākās neatgriezenisks proces nervu kanālos, jo netiek pārraidīti nervu impulsi,bieži tā dēļ sākās paralīzes un Parkinsona slimība.

Septītais etaps – tas ir pēdējais etaps nevarīgai attieksmei pret sevi, neatgriezeniskas slimības, kuras ir saistītas  ar slimību izplatīšanos šūnu līmenī  - ONKOLOĢIJA

Vēzis dabas atriebība par neuzmanīgu un nevīžīgu attieksmi pret sevinekvalitatīva uztura lietošana.

Vēzis – tas ir stāvoklis,kad resnās zarnas fermentu mikrofloras pretvēža aizsardzība ir vienāda ar nulli jeb nestrādā, kad patoloģiskās šūnas formējas un vairojas bez pretestības.

Ir jāzina, ka visas ekzēmas un ādas iekaisumi ir tipisks iekšējo orgānu piesārņojuma rezultāts un vielmaiņas traucējumu rezultāts, it sevišķi nepareiza aknu darbība.
Organisms nobloķējas no nepārtrauktas saindēšanās ar toksīniem (smēķēšana,apkārtējā vide un produkti, kas pareizi netiek pārstrādāti organismā) un tāpēc  šlakvielas tādā veidā cenšas izkļūt  no organisma caur ādu. Visi mēģinājumi novērst slimības redzamo, virspusējo daļu,organismam tiek izdarīts „lāča pakalpojums”, jo tas  bremzē organisma pašaizsardzību. Pie tādām saslimšanām ir svarīgi attīrīt organismu no iekšienes.
 
Lai organisms normāli funkcionētu, cilvēkam dienā jāsaņem līdz 114 mikroelementiem! Mūsu pārtika nespēj nodrošināt organismu ar visiem mikroelementiem, tāpēc organisms cieš un ir diskomfortā un sākas hroniskas saslimšanas.
Kā palīdzēt organismam atjaunoties?