Pasaulē bieži tiek lietots jēdziens funkcionālā pārtika. Izrādās, tas radies Japānā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad šīs valsts zinātnieki cēla trauksmi par lielo saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām, vēzi, gremošanas orgānu un citām aktuālām mūsdienu kaitēm. Zinātnieki sāka pētījumus, kā dažādi produkti un tajos esošie bioloģiski aktīvie savienojumi ietekmē cilvēka spēju pretoties slimībām, uzlabo zarnu trakta darbību, paaugstina imunitāti.
Visā pasaulē un arī Latvijā ir strauji pieaugusi saslimstība ar dažādām slimībām, kā sirds un asinsvadu, aptaukošanās, kā arī ar dažādas gremošanas orgānu slimības. Visas šīs saslimstības ietekmē uzturs, tāpēc, lai novērstu šo saslimšanu riska faktorus un sekmētu veselīgu un sabalansētu uztura produktu ražošanu, tirgū ir ienākusi jauna pārtikas produktu grupa - funkcionālā pārtika, ko zinātnieki dēvē arī par gudro pārtiku.
Funkcionālās pārtikas aktīvās vielas var ietekmēt:
1) ar vecumu saistītās izmaiņas gan šūnu, gan vesela organisma līmenī,
2) hormonu-atkarīgo vēža tipu veidošanos,
3) svara un tauku depozīta izmaiņas,
4) smadzeņu darbību.
1) ar vecumu saistītās izmaiņas gan šūnu, gan vesela organisma līmenī,
2) hormonu-atkarīgo vēža tipu veidošanos,
3) svara un tauku depozīta izmaiņas,
4) smadzeņu darbību.
Diemžēl neprotam vairs ēst veselīgi. Ja paši negribam vai nemākam, talkā nāk zinātnieki, bagātinot pārtikas produktus ar dažādām vērtīgām vielām.Funkcionālie produkti ir kartupelis, medus, topinambūrs, baobabs un citi.
SVARĪGI
Funkcionālā pārtika neārstē slimības, bet samazina to risku.
Funkcionālos produktus ieteicams lietot ikdienas uzturā zarnu trakta darbības, sirds, asinsvadu un imūnsistēmas nostiprināšanai.