Dr. Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs:
«Veselīgs
uzturs un aktīvs dzīvesveids ir vienīgais veids, kā laikus rūpēties par savas
sirds veselību un sekot līdzi holesterīna līmenim, pirms tas pārsniedz normu un
tā samazināšanai jau nākas lietot medikamentus.»
Latvijā
cilvēki visbiežāk mirst sirds un asinsvadu slimību dēļ, un no ļaundabīgajiem
audzējiem.
Sirds un asinsvadu slimības ir arī visizplatītākais
nāves cēlonis Latvijā – pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem,
katru gadu vairāk nekā 50% nāves gadījumu cēlonis ir sirds un asinsvadu
slimības
Līdz pat 70% iedzīvotāju ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Līdz pat 70% iedzīvotāju ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Augsts holesterīna līmenis ir viens no riska
faktoriem saslimšanai ar sirds - asinsvadu slimībām.
40%-50% Latvijas iedzīvotājiem 25 – 34 gadu vecumā
un 75%-85% vecuma grupā virs 55 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Ja
runa par vēzi, tad tā nav fatāla parādība, ja rīkojas laicīgi.
Latvijā gadā vidēji tiek reģistrēti 11 tūkstoši jaunu onkoloģijas pacientu.
Latvijā gadā vidēji tiek reģistrēti 11 tūkstoši jaunu onkoloģijas pacientu.
Vīriešiem visbiežāk konstatē prostatas vēzi (18,5%),
tam seko plaušu (16,56%), resnās un taisnās zarnas vēzis (10,2%).
Sievietēm visbiežāk diagnosticē krūts vēzi (23%), pēc tam seko ādas vēzis (12%). resnās un taisnās zarnas vēzis (10,8%).
Ar vēzi saslimst arvien jaunāki pacienti. 40% audzējs atklāts darbspējas vecumā. Turklāt, jo audzējs agrīnākā vecumā parādās, jo tas ir agresīvāks. Onkologi norāda - vēža pacientu būtu daudz mazāk, ja iedzīvotāji sekotu līdzi savam svaram, aktīvi nodarbotos ar sportu un pareizi ēstu.
Sievietēm visbiežāk diagnosticē krūts vēzi (23%), pēc tam seko ādas vēzis (12%). resnās un taisnās zarnas vēzis (10,8%).
Ar vēzi saslimst arvien jaunāki pacienti. 40% audzējs atklāts darbspējas vecumā. Turklāt, jo audzējs agrīnākā vecumā parādās, jo tas ir agresīvāks. Onkologi norāda - vēža pacientu būtu daudz mazāk, ja iedzīvotāji sekotu līdzi savam svaram, aktīvi nodarbotos ar sportu un pareizi ēstu.
Slimību
un profilakses centra direktore Inga Šmate saka:
„Liela atbildības daļa par savas veselības
saglabāšanu un uzlabošanu gulstas uz pašu iedzīvotāju pleciem. Būtiskākie
iedzīvotāju veselību ietekmējošie riska faktori ir neveselīgi dzīvesveida
paradumi un to sekas – paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna
līmenis asinīs, liekais svars, aptaukošanās un neveselīgi uztura paradumi,
mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, stress.
Lielāko daļu hronisko slimību var novērst, mainot iedzīvotāju dzīvesveida
paradumus, un šajā ziņā katram jāsāk pašam ar sevi.”
Kā to visu sākt un ko darīt,
par to mēs runājam 2x nedēļa vebinārā
mūs tikšanās vietā "Dzīves elpa",
kur tiekas latvieši visā pasaulē,
lai uzzinātu, ko jaunu un sevi pilnveidotu visās dzīves jomās.
Vairāk par mūsu pasākumiem lasi šeit