Ko profesors Danilāns jau prognozēja 2004.gadā...

Pēdējās dienās daudz sanāk secināt, ka Pievilkšanās likums strādā un paldies Dievam pozitīvā virzienā. Laikam būšu, ko savās domās pamainījusi:-)
Nu lūk viens no notikumiem.
Par to paldies manai klientei  un arī draudzenei Ingūnai. Viņa man atsūtīja e-pastā rakstu, kas tapis tālajā 2004. gadā un to raksta mūsu visu iemīļotais profesors Danilāns.
Un nevaru vien nopriecāties, ka manās un daudzu citu cilvēku rokās ir tāds produkts, kā funkcionālā pārtika"Baobablife".
Mēs esam sagaidījuši šos brīnumus, ko profesors jau prognozēja 2004. gadā.

Liderīgs, bet patiess stāstījums par organismu un orgāniem

Cilvēka, dzīvnieku, rāpuļu un citu radībiņu organismi sastāv no orgāniem. Ja radība nav apģērbta, tad vairākus no tiem var pamanīt pa gabalu, jo tie ir piekārti no ārpuses un tāpēc tos sauc par ārējiem orgāniem. Daudzi orgāni no ārpuses nav ieraugāmi, jo ir novietojušies organisma dzīlēs – vēderā, krūšu kurvī, galvas smadzeņu podā, vai trakoti saspiestā telpā, ko veido skriemeļi Viens orgāns ir šķidrs! Tās ir asinis, kuru mūžs ir nepārtraukts amoka skrējiens pa asinsvadiem un sirds dobumiem. Bet šoreiz sīkāk gribu runāt par vienu īpašu iekšējo orgānu.

Jocīgi, ka piedzimstot šī orgāna nemaz nav – tas pakāpeniski izaug pirmajā dzīves gadā. Šis savādnieks iemājo zarnu traktā un paliek tur līdz pēdējam elpas vilcienam. Reiz radies, tas pakāpeniski mainās – bērniem tas ir jauns, pieaugušajiem – nobriedis, bet veciem cilvēkiem – novecojis. Tātad, tāpat kā citus, piemēram, sirdi vai smadzenes, arī šo orgānu grauž laika zobs. Interesanti, ka zināmu laika sprīdi tas turpina darboties arī pēc cilvēka (vai citas dzīvas radības) nāves – tā rosīšanās nenorimst līdz brīdim, kad organisms pilnīgi satrūd. Var pabrīnīties par šī orgāna čaklumu, ja tas vientulībā turpina strādāt arī tad, kad pārējie savu darbošanos jau sen beiguši. Tam piemīt vēl viena unikāla īpašība, proti, visus citus orgānus veido šūnas, bet šo – sīkbūtnes. 
Šī dīvainā orgāna nosaukums ir zarnu normālā mikroflora.

Pirmajā acumirklī šķiet, ka zarnu traktā mītošās sīkbūtnes nodēvēt par iekšējo orgānu ir nepieļaujama ģeķība. Patiešām, kā drīkst cēlo orgāna nosaukumu piedēvēt zarnu traktu piesārņojošajām baktērijām! Un tomēr – zarnu normālā mikroflora ir godam pelnījusi iekšējā orgāna nosaukumu. Tiesa, kādam pilnīgi pamatoti var krist uz nerviem baktēriju bezgaumība, proti, var nepatikt to tīksme dzīvot tik nesmukā vietā kā tievā un (fui!) resnā zarna, nevis apmesties, teiksim, krūšu kurvī, kur pukst cēlā sirds. Lai nu kā, bet izšķirošais arguments iekšējā orgāna nosaukuma piešķiršanai zarnās mītošajām sīkbūtnēm ir atziņa, ka bez tām dzīvnieki, tostarp cilvēks, izdzīvot nespēj. Patiesi, zarnu normālā mikroflora nav mazāk svarīga par sirdi vai plaušām un ir pat svarīgāka nekā daudzi citi orgāni, piemēram, roka, acs vai aste, bez kurām var iztikt. Cieņa pret šo orgānu kļūst vēl lielāka, ņemot vērā faktu, ka tā svars pārsniedz divus kilogramus un tātad tas ir smagāks par nieru, sirds, plaušu un deguna kopējo svaru. Turklāt zarnu normālo mikrofloru sastāda vismaz 500 dažādu sugu sīkbūtņu. Šai ziņā zarnu mikroflora krietni pārspēj citus iekšējos orgānus, tostarp galvas smadzenes, kur šūnu dažādība nav tik liela.

Gudrais zarnu trakts. 

Laimīgā kārtā zarnas zina, ka tajās iemitis svarīgs orgāns, tāpēc kopj to, lolo, uzrauga, apgādā ar barības vielām un visu nepieciešamo. Vēl vairāk – par zarnās mītošām sīkbūtnēm rūpējas arī pārējie gremošanas orgāni – kuņģis, aizkuņģa dziedzeris, aknas un žults pūslis.

Interesanti, ka zarnas izpratušas šī orgāna dažas unikālās īpašības, kuru dēļ zarnu trakts savas sīkbūtnes ne mirkli neatstāj savvaļā. Jo, ja zarnu normālai mikroflorai ļautu brīvi rīkoties, tad jau dažu stundu laikā baktēriju skaits, un tātad to kopējais svars, kļūtu vismaz trīs četras reizes lielāks! Vienkāršs aprēķins rāda, ka diennakts laikā zarnu satura kopējā masa tad pārsniegtu 50 kilogramus. Sīkbūtņu neparastā kāre vairoties zarnām ir labi zināma. Tāpēc zarnu epitēlijšūnas ražo ļoti spēcīgas antibiotikas (daudz spēcīgākas par medicīnā pielietotajām), ar kurām bez mitas aplaista vaislīgās radībiņas (skat. defensīnus attēlu galerijas pēdējā bildē). Daudzas baktērijas šādas zarnu izrīcības dēļ iet bojā, un vēl lielāks sīkbūtņu skaits nepaspēj piedzimt. Der zināt, ka pusi masas, kas no zarnām nokļūst podiņā, sastāda bojā gājušu vai pusdzīvu baktēriju ķermenīši. Glīti tas nav, bet citas izejas zarnām nav, jo tikai ar šādu nežēlīgu paņēmienu var panākt, ka zarnu mikroflora nekļūst pārmērīgi liela. Tomēr zarnas zina arī to, ka nedrīkst pārcensties – mikrofloras iznīdēšana tiek veikta izcili apdomīgi – šis process netiek nedz pārspīlēts, nedz pārtraukts.

Zarnu trakts ir vilinoša dzīves vieta arī patogēnām baktērijām, vīrusiem, parazītiem un vēl citiem nejaukumiem. Šīs būtnes jāiznīdē iespējami ātri, tāpēc slimību izraisītājus zarnas necieš ne acu galā un parasti veiksmīgi izraida ārā. Zinot šos faktus, jāizdara negaidīts secinājums. Proti, vēl līdz galam neizprastā veidā zarnas iemanījušās lieliski atšķirt savas draudzenes (t.i., normālās mikrofloras pārstāves) no naidniecēm (t.i., no patogēnām baktērijām)! Patogēnās baktērijas izskauž bez žēlastības, bet normālās mikrofloras pārstāves – ar apdomu. Daudzas slimību izraisošās baktērijas izskata ziņā ir ļoti līdzīgas normālās mikrofloras pārstāvēm, un precīzi pateikt, kura no tām ir ļauna, bet kura noderīga, nemaz nav viegli. Tāpēc tiešām apbrīnojami, ka zarnas to ir iemanījušās paveikt lieliski! Var brīnīties un lepoties par zarnu gudrību un aso ērgļa redzi.

Veselas sīkbūtnes veselā miesā  

Dažreiz patogēnās baktērijas vai vīrusi uzsāk varenu uzbrukumu, piemēram, tad, ja iekļūst zarnu traktā ļoti lielā daudzumā, vai tad, ja zarnu spēja ar tām cīnīties ir novājināta. Šais gadījumos organismam draud lielas briesmas, jo patogēnās baktērijas var iekļūt organismā un radīt iekšējo orgānu bojājumus. Cīnīties pret slimību izraisošām baktērijām veiksmīgi palīdz normālās sīkbūtnes. Ja tās ir spēcīgas, tad ar pilnu krūti metas kaujā, palīdz pagurušajām zarnām sakaut patogēno baktēriju ordas un iztrenkt tās ārā. Atkal neparasts secinājums – proti, zarnu normālā mikroflora ir orgāns, kas rūpējas par visa organisma drošību. Zarnu normālās baktērijas aizstāv ne vien zarnu traktu, bet arī citus orgānus – ādu, aknas, plaušas, sirdi, urīnpūsli utt. Izklausās jocīgi, bet tā tas ir – ja gribi būt vesels un pasargāt iekšējos vai ārējos orgānus no patogēno baktēriju uzbrukuma, tad centies panākt, lai vesels ir divus kilogramus smagais zarnu traktā mītošais orgāns. Senie romieši vaļas brīžos mēdza sacīt: “Veselā miesā mīt vesels gars”. Šo prātīgo teicienu var aizvietot ar ne mazāk prātīgu: “Veselā miesā mīt veselas sīkbūtnes”. Cienīsim šīs zarnu trakta iemītnieces un palīdzēsim tām, tad tās pašaizliedzīgi un bez kavēšanās steigsies mums palīgā.

Kā lai palīdz šiem mazulīšiem? 

Pirmais nosacījums – nekaitēt.

• Visgrūtāk zarnās mītošajām sīkbūtnēm klājas tad, ja cilvēks sāk ievērot stingru diētu, t.i., ēd tikai viegli sagremojamus produktus – tādus, kas uzsūcas zarnu sākuma daļā un līdz tālākās zarnu daļās mītošajām baktērijām nemaz nenonāk. Tāpēc veselīga uztura nosacījums ir daudzpusīgs (zivis, gaļa, piena produkti), šķiedrvielām bagāts, grūti sagremojams (dārzeņi, augļi, graudaugu produkti) ēdiens. Nereti pilnīgi veseli cilvēki uzskata, ka viņi daudzus uztura produktus nepanes. Visbiežāk šī nepanesība ir iedomu auglis un to var viegli novērst pēc sarunas ar prātīgu ārstu. Čpaši grūti zarnu baktērijām klājas, ja tiek veiktas ilgstošas bada kūres. Šādu organismam kaitīgu badošanos daži ļautiņi veic, lai samazinātu ķermeņa masu un kļūtu kārni.                                                                                                                                                                           
• Ļoti veiksmīgi baktēriju sastāvu var pabojāt arī ar plaši reklamēto zarnu skalošanu. Atskaitot naudas izskalošanu no apmuļķoto cilvēku makiem, nekā cita jēdzīga šajās procedūrās nav.                                                 

  • Zarnu traktā iekļuvušās patogenās baktērijas var censties izskaust ar antibiotiku palīdzību. Patiešām, mūsu dienās ir sintezētas un tiek izmantotas slimnieku ārstēšanai iedarbīgas antibiotikas, kuras zarnās vai organismā iekļuvušajām patogēnām baktērijām padara dzīvi nepanesamu. Diemžēl antibiotikas neprot slimību izraisošās baktērijas atšķirt no normālās mikrofloras pārstāvēm. Tās iznīdē gan ienaidniekus, gan draugus. Nereti pēc antibiotiku lietošanas kursa zarnu traktā mītošās derīgās sīkbūtnes ir pamatīgi izpluinītas un apdullinātas. Protams, bez antibiotikām daudzos gadījumos iztikt nav iespējams. Bet nav prāta darbs šos medikamentus lietot bez vajadzības.

Antibiotikām piemītošā trūkuma dēļ jau ilgāk par simts gadiem tiek meklētas iespējas palīdzēt zarnām, piegādājot tām normālās sīkbūtnes no ārienes. Ir radīti preparāti, kas ļauj stiprināt normālo mikrofloru. Tie ir preparāti, kas satur laktobaciļus, bifidumbaktērijas, saharomices vai dažādas šo baktēriju kombinācijas; īpaši noderīgi tie var būt bērniem, vecāka gadagājuma vai kādas slimības novārdzinātiem cilvēkiem. Zinātniski pētījumi rāda, ka šie preparāti palīdz bērniem izsargāties no akūtas caurejas. Tātad normālās baktērijas var izmantot, lai gūtu uzvaru cīņā ar slimību izraisošām sīkbūtnēm.

Jāsaka, ka zināšanas par šo apbrīnas vērto orgānu vēl tītas bērna autiņos. Tomēr zarnu normālā mikroflora tiek pētīta intensīvi, un var prognozēt, ka te gaidāmi lieli atklājumi un zili brīnumi. Pagaidām jāsamierinās ar nupat kā sniegtajiem padomiem – jākopj savs mikrodārziņš, lai grūtā brīdī mūsu draudzenes (visi divi kilogrami!) pašaizliedzīgi mestos talkā.

© Anatolijs Danilāns  Augusts, 2004

  Vēlreiz par "Baobablife" lasiet šeit